Mana sportiskā nedēļas nogale. 17.05.-18.05.2025.
LAF (Latvijas airēšanas federācija) balvas izcīņa. Šīs sacensības Priedainē, Lielupē bija īpašas ar to, ka, iespējams, no visām sacensībām, kurās esmu piedalījies, šo sacensību laikā bija visizaicinošākie laika pstākļi, kādi jebkad redzēti.
Sacensību formāts bija pavisam vienkāršs. Es piedalījos M1x OPEN (vīriešu vieninieku atklātajā) grupā, kur iesākumā katrs dalībnieks mēro 2000m distanci ar atsevišķu startu. Pēc šīs distances rezultātiem labākie seši būs ieguvuši tiesības cīnīties finālā par vietu uz pjedestāla (viens pret otru).
Mans priekšbrauciens bija pielīdzināms amerikāņu kalniņiem, jo distances laikā bija ļoti spēcīgs pretvējš, kas pats par sevi nav milzīga problēma, bet tas bija pietiekami nopietns, lai radītu viļņus. LIELUS viļņus. Mana laiva ir ļoti aerodismiska, kas normālos laikapstākļos ir ļoti labi, bet problēmas rodas ar lieliem viļņiem, jo mana laiva brauc nevis tiem pāri, bet, lielākoties, cauri. Laikam nav jāstāsta, kas notiek, ja laiva izbtauc cauri vilnim.
Šī paša iemesla dēļ arī iesildīties distancei bija izaicinoši, jo izmēģinājuma starti rezultējās ar to, ka teju viss biju cauri slapjš (labi, ka līdzi ir trīs drēbju kārtas).
Kopumā, priekšbrauciens nebija slikts, jo par spīti apstākļiem, mans rezultāts bija pārliecinoši ātrāks par tuvāko konkurentu.
Finālā es pārliecinoši izgāju no starta, kas ļāva iegūt pārsvaru jau distances pirmajā pusē.
Būtiski atzīmēt, ka vējš, brāzmas un viļņi upē nu jau bija kļuvuši vēl spēcīgāki.
Šajā distancē nebija standarta situācija, kur domāt par tehniku un pienācīgu spēka izmantošanu, šeit bija tikai viens vienīgs mērķis – tikt līdz finišam. Viļņu dēļ manas plaukstas bija slapjas un airus noturēt bija ļoti grūti, turklāt, katrā smēlienā tos bija jāpaspēj ielikt ūdenī pirms vējš “izrāvis” no rokām.
Beidzamajos 750m visam pievienojās sānu viļņi no upē braucošajiem kuteriem. Arī tiem es tiku cauri visai veiksmīgi, bet beidzamajos 500m es pazaudēju savu kreiso airi. (es ar roku to vēl turēju, bet tas bija ierauts vilnī ļoti neērtā pozīcijā).
Šis misēklis man lika apstāties pilnībā, tāpēc pēc tam ar milzu piepūli centos atgūt (likās) neglābjami zaudēto ātrumu.
Tad tas pats notika arī ar labo airi.
Mazāk kā sekundes laikā es saņēmos un bez lieka stresa mēroju ceļu līdz finišam, kurā nonācu pirmais. Labi, ka biju izcīnījis pārsvaru jau distances sākumā, kas maniem misēkļiem neļāva ietekmēt gala rezultātu.
Svētdiena, 18.05.2025., Rīga
Šodien es piedalījos Rīgas Rimi maratona 6km disciplīnā.
Es skrēju kā savas augstskolas (Latvijas Univesitāte) pārstāvis kopā ar draugiem un kursa biedriem.
Vismaz sākumā.
Vēlējos vienkārši labi pavadīt laiku ar draugiem - skriet nesteidzīgi un atbalstīt citus, jo vakar veiksmīgi jau startēju airēšanas sacensībās. Mēs pat kopīgi sākām skriet ar “lēnākajām kompānijām”. Izrādās šādās skriešanas sacensības ir iespēja nostāties startā pēc tā, kā pats skrējējs prognozē noskriet – ātrākie priekšā, lai nav jābremzējas aiz lēnākiem skrējējiem.
Tieši pirmos 300m es skrēju mierīgi ar pārējiem, bet kaut kas manā būtībā ir pret sacensībām bez cenšanās. Tā nu es pat neapzinoties sāku skriet ātrāk, apdzinu vienu, tad divus skrējējus. Skrēju vēl ātrāk un pat nemanot ievilku sevi sacensību azartā.
Jau drīz es attapos pie 4km, un biju ļoti apmierināts ar apkārtējo situāciju.
Jo ilgāk skrēju, jo ātrāk bija jāskrien, lai kādu apdzītu. Tieši šī faktora dēļ mana distance pagāja pat nemanot. Pat beidzamie 500m bija fantastiski, jo malās stāvošie pūļi atbalstīja pilnīgi visus. Es pat vienā brīdī biju nesaprašanā, kāpēc visi sauc manu vārdu, lai skrienu ātrāk.
Tikai pēc finiša un savas medaļas saņemšanas es apjēdzu, ka man uz vēdera ir A4 lapa ar manu starta numuru un lielu uzrakstu “Patriks”.
Šī bija unikāla pieredze, jo nekad vēl nebiju skrējis šāda mēroga skriešanas sacensībās. Man ļoti patika atbalsts, enerģija un atmosfēra visapkārt - ikviens saņem cieņu tikai par to, ka ir gatavs iziet no komforta zonas. Es pavisam noteikti vēlēšos šo atkārtot!
Patriks Strazds, Jelgava